Aktualitātes

 85 Posts 0 Comments 34935 Views

Izcilo enerģētiķi Jēkabu Barkānu pieminot (1929 – 2020)

2020. gada 4. oktobrī mūžībā ir aizgājis ievērojamais Latvijas elektroenerģētiķis Jēkabs Barkāns, ilggadējs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un habilitētais inženierzinātņu doktors. J. Barkāns bija idejas autors un izveidotājs vienotai automātiskai pretavāriju sistēmai, kas pēc totālām avārijām energosistēmā nodrošinātu tajā pašatjaunošanos bez personāla līdzdalības. Jēkabs Barkāns dzimis 1929. gadā Krāslavā. 1946. gadā viņš kā eksterns ar zelta medaļu pabeidz vidusskolu, 1951. gadā ar izcilību beidz studijas Latvijas Valsts universitātes (LVU) Mehānikas fakultātes Elektrotehnikas nodaļā. Jau studiju 3. kursā viņš sāk…

Par Rīgu domājot

Jānis Dripe jau sesto gadu vada Arhitektūras un dizaina fakultāti biznesa, mākslu un tehnoloģiju augstskolā RISEBA. Viņš ir bijis Rīgas pilsētas galvenais arhitekts, kultūras ministrs, Latvijas Republikas vēstnieks Zviedrijas Karalistē, kā arī Lielbritānijā un Ziemeļīrijā, Arhitektu savienības priekšsēdētājs. Jānis Dripe ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda doktors. Laikā, kad joprojām daudzas aktivitātes notiek attālināti, mēs tiekamies tukšajā bijušās rūpnīcas korpusā, kur dizainiski eleganti iekārtojusies RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāte. Privātā augstskola RISEBA ir dibināta 1992. gadā un šobrīd ierindojusies starp…

Jaunu elektromobilitātes risinājumu un konceptu veidošanā iesaistās studenti

Viena no AS "Latvenergo" korporatīvās sociālās atbildības jomām ir sadarbība ar augstskolām. Šīs stratēģijas ietvaros koncerns sadarbojas ar trim Latvijas vadošajām augstskolām – Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Latvijas Universitāti (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), atbalstot studentu, enerģētikas nozares pētnieku un mācībspēku zinātnisko darbību, kā arī kopīgi iesaistoties Eiropas Savienības fondu finansētās pētniecības un attīstības programmās. Visu rakstu lasiet šeit!

Berlīnes centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde

Daži prominenti eksperti, kuri sevi uzskata par "guru" siltumapgādes jomā Latvijā, ilgstoši pārmet AS "Latvenergo", ka tā izmanto dabasgāzi centralizētajā siltumapgādē, un aicina to nekavējoties aizstāt ar bioenerģiju. Taču šādi tiktu apdraudētas ievērojamas investīcijas, kas ieguldītas bāzes elektrisko jaudu izveidē, nodrošinot valsts elektroapgādi ar augsti efektīvu koģenerāciju un samērā tīru dabasgāzes infrastruktūru. Šie "eksperti" savu viedokli pamato, atsaucoties uz centralizēto siltumapgādes sistēmu (CSS) attīstības pieredzi citās Eiropas pilsētās, īpaši Skandināvijā. Visu rakstu lasiet šeit!

Klimatneitrāla Eiropa

Zemes atmosfēra ar katru gadu sasilst arvien vairāk, uz mūsu planētas tiek izcirsti meži un piesārņoti okeāni. Klimats mainās. Vienam miljonam jeb astotajai daļai sugu draud izmiršana. Klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi ir globāli un sniedzas pāri valstu politiskajām robežām. Par klimata pārmaiņām runājam jau gadu desmitiem, bet skaidras rīcības trūkuma sekas novērojam šodien. Kas mūs sagaida pēc desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem? Visu rakstu lasiet šeit!

Pandēmija un elektroenerģētika: fakti, rīcība, prognozes

Lai arī Covid-19 izplatība pamazām samazinās, pandēmijas atskaņas ekonomikā turpinās ietekmēt resursu cenu dinamiku, ģenerācijas veidu un avotu preferences, kā arī patēriņa svārstības vēl vismaz šajā gadā. Šīs krīzes pieredze ļāvusi izdarīt svarīgus secinājumus par energoapgādes konjunktūras reakciju uz jauna veida globāla mēroga sociālekonomisko saspīlējumu, kurā enerģētikas sektors ir viens no pirmajiem trieciena absorbētājiem un vienlaikus nozīmīgs sociālekonomiskās stabilitātes nodrošinātājs. Visu rakstu lasiet šeit!

Krīzes laika pieredze elektroenerģētikā

Dažu pēdējo mēnešu laikā Covid-19 pandēmija ir izraisījusi nepieredzētu globālu ekonomisko un sociālo krīzi. Tā ir ietekmējusi visus sabiedriskās dzīves un tautsaimniecības aspektus, tostarp enerģētikas nozari. Lai gan elektroenerģijas sistēmas stabila darbība nav apdraudēta, tomēr Eiropas Savienības dalībvalstu valdību noteiktie ierobežojumi vīrusa apkarošanai būtiski ietekmē elektroapgādes sektoru. Visu rakstu lasiet šeit!

Ekonomika, enerģētika un Covid-19 pandēmija

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ekonomisko un sociālo saspīlējumu visā pasaulē un ietekmējusi daudzus cilvēku dzīves aspektus, tajā skaitā enerģētikas sektoru. Samazinoties globālajam naftas pieprasījumam, kritās resursu cenas un saruka ražošanas apjomi, īpaši pēc Krievijas un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) cenu "kara". Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras naftas tirgus ziņojumu 2020. gada aprīlī globālais naftas pieprasījums bija par 29 miljoniem barelu dienā mazāks nekā gadu iepriekš, un šāda stagnējoša tendence varētu saglabāties līdz pat šī gada beigām vai nākamā gada vidum.…

Būtiskākās pārbūves un attīstības plāni 2020. gadā

Elektroenerģijas pārvades tīkla uzturēšanā un jaunu līniju būvniecībā, kā arī apakšstaciju rekonstrukcijā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) šogad plāno ieguldīt vairāk nekā 71 milj. eiro. Lielākie ieguldījumi ir plānoti projekta "Igaunijas-Latvijas trešais starpsavienojums" realizācijā (40,5 milj. eiro), kā arī jaunas 330 kV elektropārvades līnijas no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES būvniecībā, kas šogad izmaksās 6,1 milj. eiro. Tīkla drošai darbībai plānota apakšstaciju rekonstrukcija un transformatoru nomaiņa uz dabai draudzīgākiem, kā arī pēdējās eļļas kabeļu līnijas un līniju balstu nomaiņa. 2020. gadā…