Aktualitātes

 59 Posts 0 Comments 16519 Views

Atbalsts “zaļajai” enerģijai Eiropā: kā veicas Vācijā un Polijā

Vai valstis, kas visaktīvāk atbalsta atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un ekonomikas dekarbonizāciju, pašas arī vismazāk paļaujas uz fosilo kurināmo savu enerģijas vajadzību nodrošinājumā? Atbilde uz šo jautājumu nebūt nav viennozīmīga, ko pierāda divu visnotaļ atšķirīgu, tomēr dažos aspektos arī visai radniecīgu Centrāleiropas reģiona lielo valstu – Vācijas un Polijas – piemērs. Abas pagaidām ir lielā mērā atkarīgas no elektroenerģijas ģenerācijas cietā kurināmā elektrostacijās, un abās darbojas vairākas Eiropas Savienībā (ES) lielākās šāda veida stacijas, par kuru slēgšanas laiku un nosacījumiem…

Gāzesvadu diagnostikas pieredzes stāsts

Gāzesvadu iekšējā diagnostika ir priekšnoteikums gāzes pārvades sistēmas stabilai funkcionēšanai. Latvijā mūsdienīga gāzesvadu iekšējā diagnostika aizsākās jaunās tūkstošgades sākumā. Cauruļvadu iekšējā diagnostika ļauj savlaicīgi atrast un novērst defektus, kā arī noteikt maksimāli pieļaujamo darba spiedienu gāzesvados. Jo gāzesvads labākā stāvoklī, jo gāzi var pārvadīt ar augstāku spiedienu un lielākā apjomā īsākā laika sprīdī, tātad rentablāk. Visu rakstu lasiet te!

Tīras enerģijas pakotne − kā mainīsies elektroenerģijas industrija

Eiropas Savienība patlaban atjaunina enerģētikas politikas satvaru, lai veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un paaugstinātu enerģijas piegādes drošību un kvalitāti. Sagaidāms, ka visi jaunie noteikumi tiks oficiāli apstiprināti līdz šā gada jūlijam. Tīras enerģijas pakotne, kas ietver kopumā astoņas regulas un direktīvas, ieviesīs nozīmīgas pārmaiņas elektroenerģijas industrijā Eiropā un Baltijā. Šajā rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas attiecībā uz elektroenerģijas sistēmu un tirgu. Visu rakstu lasiet te!

UNESCO atzīmējamo dienu kalendārā iekļauts šā gada 3. maijs – renesanses mākslinieka un zinātnieka Leonardo da Vinči (1452 – 1519) 500. nāves gadadiena

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta mākslas zinātnieka Ojāra Spārīša rosināts, LZA goda loceklis mākslinieks Gunārs Krollis izveidojis darbu sēriju, kas nu jau kļuvusi par LZA īpašumu un palielinātu reprodukciju veidā apskatāma augstceltnes trešā stāva vestibilā. Daļa darbu ir Leonardo da Vinči tehnisko zīmējumu fragmenti un daļa – Latvijas mākslinieka kolāžas, kurās vienoti Leonardo zīmējumi un pieraksti ar atsevišķām Gunāra grafikas lapām. Visu rakstu lasiet te!

Jaunais Eiropas Vēju atlants

Kur atrast tik daudz vēja, lai tā pietiktu vēja elektrostacijai? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, zinātnieki kopā ar uzņēmējiem noskaidroja vējainākos Eiropas reģionus. Uz iegūto aprēķinu pamata ir izstrādāts jauns interaktīvs Eiropas Vēju atlants. Visu rakstu lasiet te!

Elektrotransports Latvijā: vakar, šodien un rīt

Latvijā reģistrētie elektromobiļi vidēji gadā nobrauc 13 000 – 21 000 km jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci. Jau šobrīd Eiropā ir pieejami vairāk nekā 50 elektromobiļu modeļi, kā arī lādējamie hibrīdauto, kuriem regulāri pievienojas jauni. Vēl vairāk – paredzams, ka līdz 2025. gadam Eiropā tieši elektromobiļi veidos līdz 25% no autoražotāju pārdošanas apjoma. Ražotāji ir gatavi jauniem mobilitātes risinājumiem, taču – vai gatavas ir valstu valdības un sabiedrības? Visu rakstu lasiet te!

Par dabasgāzes, atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes sinerģiju

Šā gada 25.– 26. martā Tautu Savienības pilī, Ženēvā, notika Apvienoto Nāciju organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Gāzes ekspertu grupas sestā sesija. Sesijas darbā piedalījās eksperti no UNECE dalībvalstīm un citām pasaules valstīm, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas un citām ietekmīgām starptautiskām organizācijām. Latviju šajā pasākumā pārstāvēja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidents Namejs Zeltiņš. Visu rakstu lasi te!  

Nākamajiem gadiem divdesmit trīsdesmit

Latvijas Universitāte (LU) šogad pošas atzīmēt savu simtgadi un saviem studentiem, mācībspēkiem un zinātniekiem uzdāvinājusi jauno Zinātņu māju Torņkalnā, topošajā LU Akadēmiskajā centrā. Par to, kā tiek apgūta Zinātņu māja un kādas ieceres ar to saistās, iztaujājām Latvijas Universitātes prorektoru eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras profesoru Valdi Segliņu. Visu rakstu lasiet te!