Zinātne

Atjaunotnei

 0 81 

Šogad beidzas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ojāra Spārīša pilnvaras. Jaunā prezidenta vēlēšanām tika pieteikti divi kandidāti: ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta ilggadējs direktors, tagad

Read More
Aktualitātes

Berlīnes centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde

 0 58 

Daži prominenti eksperti, kuri sevi uzskata par "guru" siltumapgādes jomā Latvijā, ilgstoši pārmet AS "Latvenergo", ka tā izmanto dabasgāzi centralizētajā siltumapgādē, un aicina to nekavējoties

Read More
Zinātne

Elektroenerģija no gaisa mitruma

 0 67 

Vides aizsardzībā svarīga loma ir videi nekaitīgiem enerģijas avotiem. Elektroenerģijas iegūšana no gaisa mitruma varētu būt jauns būtisks ieguldījums šajā jomā. Jau vairākus gadus notiek

Read More
Tehnoloģijas

Ūdeņraža enerģētika: aktuālā situācija un attīstības prognozes

 0 59 

Ūdeņradis, visizplatītākais ķīmiskais elements Visumā, ir arī universāla degviela, ar kuras strauju ienākšanu visos enerģētikas nozares segmentos jau netālā perspektīvā saistās gan Eiropas Savienības, gan

Read More
Aktualitātes

Klimatneitrāla Eiropa

 0 72 

Zemes atmosfēra ar katru gadu sasilst arvien vairāk, uz mūsu planētas tiek izcirsti meži un piesārņoti okeāni. Klimats mainās. Vienam miljonam jeb astotajai daļai sugu

Read More

Atjaunotnei

Berlīnes centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde

Elektroenerģija no gaisa mitruma

Ūdeņraža enerģētika: aktuālā situācija un attīstības prognozes

Klimatneitrāla Eiropa

Zinātne

Atjaunotnei

Šogad beidzas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ojāra Spārīša pilnvaras. Jaunā prezidenta vēlēšanām tika pieteikti divi kandidāti: ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta ilggadējs direktors, tagad – institūta Zinātniskās padomes loceklis akadēmiķis IVARS KALVIŅŠ (1947), plašāk pazīstams kā starptautiski atzītā medikamenta mildronāta tēvs, kaismīgs inovāciju aizstāvis; un fiziķis, LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis ANDREJS SILIŅŠ (1940) – zinātnieks ar lielu organizatoriskā darba pieredzi. Viņš ir vadījis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Zinātņu akadēmijā bijis gan viceprezidents, gan ārlietu sekretārs, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs,…

Aktualitātes

Berlīnes centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde

Daži prominenti eksperti, kuri sevi uzskata par "guru" siltumapgādes jomā Latvijā, ilgstoši pārmet AS "Latvenergo", ka tā izmanto dabasgāzi centralizētajā siltumapgādē, un aicina to nekavējoties aizstāt ar bioenerģiju. Taču šādi tiktu apdraudētas ievērojamas investīcijas, kas ieguldītas bāzes elektrisko jaudu izveidē, nodrošinot valsts elektroapgādi ar augsti efektīvu koģenerāciju un samērā tīru dabasgāzes infrastruktūru. Šie "eksperti" savu viedokli pamato, atsaucoties uz centralizēto siltumapgādes sistēmu (CSS) attīstības pieredzi citās Eiropas pilsētās, īpaši Skandināvijā. Visu rakstu lasiet šeit!

Zinātne

Elektroenerģija no gaisa mitruma

Vides aizsardzībā svarīga loma ir videi nekaitīgiem enerģijas avotiem. Elektroenerģijas iegūšana no gaisa mitruma varētu būt jauns būtisks ieguldījums šajā jomā. Jau vairākus gadus notiek intensīvi pētījumi, kā no atmosfēras mitruma iegūt lētu elektroenerģiju – vairāku pasaules valstu zinātniskajos centros šie pētījumi tiek veikti dažādos virzienos, ar acīmredzamu konkurences elementu. Visu rakstu lasiet šeit!

Tehnoloģijas

Ūdeņraža enerģētika: aktuālā situācija un attīstības prognozes

Ūdeņradis, visizplatītākais ķīmiskais elements Visumā, ir arī universāla degviela, ar kuras strauju ienākšanu visos enerģētikas nozares segmentos jau netālā perspektīvā saistās gan Eiropas Savienības, gan citu pasaules reģionu tautsaimniecības ilgtspējas un dekarbonizācijas cerības. Ūdeņradis ir daudzpusīgi izmantojams energoresurss, un mūsdienās pieejamās tehnoloģijas ļauj to ražot, uzglabāt, pārvietot un lietot visdažādākajos veidos. Visu rakstu lasiet šeit!

Aktualitātes

Klimatneitrāla Eiropa

Zemes atmosfēra ar katru gadu sasilst arvien vairāk, uz mūsu planētas tiek izcirsti meži un piesārņoti okeāni. Klimats mainās. Vienam miljonam jeb astotajai daļai sugu draud izmiršana. Klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi ir globāli un sniedzas pāri valstu politiskajām robežām. Par klimata pārmaiņām runājam jau gadu desmitiem, bet skaidras rīcības trūkuma sekas novērojam šodien. Kas mūs sagaida pēc desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem? Visu rakstu lasiet šeit!